žvākstēt
žvākstēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | žvākstu | žvākstam | žvākstēju | žvākstējām | žvākstēšu | žvākstēsim |
| 2. pers. | žvāksti | žvākstat | žvākstēji | žvākstējāt | žvākstēsi | žvākstēsiet, žvākstēsit |
| 3. pers. | žvākst | žvākstēja | žvākstēs | |||
Pavēles izteiksme: žvāksti (vsk. 2. pers.), žvākstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: žvākstot (tag.), žvākstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: žvākstētu
Vajadzības izteiksme: jāžvākst
1.Radīt samērā skalu, dobju troksni (parasti par smagiem priekšmetiem, tiem krītot, atsitoties pret ko); atskanēt šādam troksnim.
2.apvidvārds Pļāpāt (daudz).
Avoti: LLVV, ME
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Te vecene piepēži pārvērtusies par naudas mucu un dimdēdama, žvākstēdama nogrimusi zemē, izsaukdamās: " Gulēju zemē jau simtu gadu, nu gulēšu otru simtu gadu!"
- Un tā ievēlusies žvākstēdama avotā, ka nodimdējis vien. Citi teikuši: " Ja braucējs būtu apņēmies meitu precēt, tad sieva mājā būtu nomirusi, bet tad viņam tā nauda būtu palikusi, kas tur avotā ievēlusies."