žultainums
žultainums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | žultainums | žultainumi |
| Ģen. | žultainuma | žultainumu |
| Dat. | žultainumam | žultainumiem |
| Akuz. | žultainumu | žultainumus |
| Lok. | žultainumā | žultainumos |
Vispārināta īpašība → žultains, šīs īpašības konkrēta izpausme; žultainība.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nemaz pat nesajutusi manas balss žultainumu, piedevām viņa mani uzaicināja kādu reizīti paskatīties viņas fotogrāfijas.
- Irēna nenobijās no manis, lai arī biju izgāzis laukā visu žultainumu, melnumu un sāpes.
- "Farāža žultainums un rasisms, ko viņš izlej pār savu valsti, ir daudz postošāks, nekā nedaudz piena kokteiļa uz viņa krūtežas," sacīja Krovters.
- Jo par to bija parūpējušās pašas “ pareizās” partijas, dažu mēnešu laikā sakoncentrējot veselu nezāļu buķeti: varaskāri, nesaticību, aprunāšanu, žultainumu, nestabilitāti.
- Viņa rakstos ir loģiski , precīzi formulētas lietas un procesi , bez Ozoliņa žultainuma