žuburs
žuburs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | žuburs | žuburi |
| Ģen. | žubura | žuburu |
| Dat. | žuburam | žuburiem |
| Akuz. | žuburu | žuburus |
| Lok. | žuburā | žuburos |
1.Auga daļu (parasti zaru, vasu) kopums, kas veidojas vienā un tai pašā auga vietā.
2.Smails izaugums (dzīvnieka ragam), parasti uz vienas pamatnes ar citiem šādiem izaugumiem.
3.Viena no vairākām (parasti vienādām) sazarotas formas priekšmeta daļām uz vienas pamatnes.
3.1.Vairāku ceļu, upes gultņu, alu u. tml. kopums, kas parasti sākas vienā un tai pašā vietā.
4.Siera siešanā apļa malā izveidojies izvirzījums; siera gabals malējās daļas (pretstatā gabalam, kas griezts no vidējās daļas).
Avoti: LLVV, BB
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tiem ir pirmie radziņi – taisni, gari, bez žuburiem.
- Varētu domāt, ka astoņpadsmit žuburu ragi ir zelta medaļas vērti.
- Ķēru ozola žuburus, deviņus turkus nositu, desmitiem žaunas izdūru.
- Aug, aug, kamēr izaug koks deviņiem žuburiem.
- Tā lepnā kroņa žuburi met āksta mices ēnu