žokļkauls
žokļkauls vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: mūzikaLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | žokļkauls | žokļkauli |
Ģen. | žokļkaula | žokļkaulu |
Dat. | žokļkaulam | žokļkauliem |
Akuz. | žokļkaulu | žokļkaulus |
Lok. | žokļkaulā | žokļkaulos |
Sitaminstruments ar nenoteiktu skaņas augstumu un klaburčūskas astes tarkšķēšanai līdzīgu kokaini grabošu skaņu (pirmveidā dzīvnieka žokļkauls ar zobiem, ko strīķē ar kociņu).
Avoti: MūV