žipčiks
žipčiks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | žipčiks | žipčiki |
| Ģen. | žipčika | žipčiku |
| Dat. | žipčikam | žipčikiem |
| Akuz. | žipčiku | žipčikus |
| Lok. | žipčikā | žipčikos |
1.Veikls, kustīgs cilvēks.
1.1.Izdarīgs, arī izmanīgs, palaidnīgs cilvēks (parasti zēns).
1.2.Blēdīgs.
Avoti: ĒiV, SLG, ViV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Zane: – Baigie žipčiki – izmanto izdevību, kamēr mammas nav mājās.
- Vladislavs neslēpj, ka arī piederējis pie tolaik tā dēvētajiem « žipčikiem» jeb palaidniekiem.
- – Tur dzīvo vieni vienīgi žipčiki.
- Acīmredzot mazais žipčiks bija ņēmis ļaunā, ka viņam nepievēršam pietiekami daudz uzmanības, un garlaicības dēļ bija bezbailīgi nolēmis doties mājās.
- Nobalsojiet par to, lai būtu kriminālatbildība tiem žipčikiem, kas braukā pa Latvijas ielām ar pilnīgi nereģistrētiem, nepieņemamiem automašīnu numuriem, kurus nevar identificēt nekādā veidā.