žauklis
žauklis apvidvārds
1.Kāds, kas mīņājas, nemierīgi uzvedas.
2.Āksts, auša; plātīga, mutīga persona.
Avoti: ME, Let
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet, kad tautas žauklis zobus rāda nevis no dusmām vai bada, bet no jautra prāta, tad uzreiz atkal dzīvei ir garša un nākotnei - cerību stariņš.
- Bet, kad tautas žauklis zobus rāda nevis no dusmām vai bada, bet no jautra prāta, tad uzreiz atkal dzīvei ir garša un nākotnei – cerību stariņš.