žaudētājs
žaudētājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | žaudētājs | žaudētāji |
Ģen. | žaudētāja | žaudētāju |
Dat. | žaudētājam | žaudētājiem |
Akuz. | žaudētāju | žaudētājus |
Lok. | žaudētājā | žaudētājos |
žaudētāja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | žaudētāja | žaudētājas |
Ģen. | žaudētājas | žaudētāju |
Dat. | žaudētājai | žaudētājām |
Akuz. | žaudētāju | žaudētājas |
Lok. | žaudētājā | žaudētājās |
1.Cilvēks, kas žāvē (gaļu, zivis).
2.humoristiska ekspresīvā nokrāsa Lietus mākonis siena laikā.
Avoti: ĒiV