žampa
žampa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | žampa | žampas |
| Ģen. | žampas | žampu |
| Dat. | žampai | žampām |
| Akuz. | žampu | žampas |
| Lok. | žampā | žampās |
1.sarunvaloda Zampa, zaņķis.
2.apvidvārds Kas labprāt bradā pa ūdeni un dubļiem.
3.apvidvārds Cilvēks, kas mīl ar ūdeni rīkoties, kas sevi aplej, notraipa.
4.apvidvārds Slikts, negaršīgs dzēriens.
5.apvidvārds Netīrs ūdens.
Avoti: LLVV, SiV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kuļos pa žampu kā nomaldījies kurkulēns.
- Toreiz varde ieplunkšķēja biezā žampā, tāpat kā Elena tagad ieplunkšķēja bibliotēkas smaku putrā: noplunkšķēja un aizairējās ar resnajām kājiņām, paldies Dievam, nevajadzēs klausīties viņas pļurkšķēšanu.
- Briežukalna strauts ( arī Žampa) ir Ezeres labā krasta pieteka Saldus novadā mazapdzīvotā apvidū, bijušā Zvārdes poligona teritorijā.
- Sēdēju laivā valkāju mānekļus un skatījos kuri zaļajā žampā nepazūd
- Mašēnu ezers pie zema ūdens līmeņa ir zaļganbrūnas žampas izsmērēts.