žagari
žagars vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | žagars | žagari |
| Ģen. | žagara | žagaru |
| Dat. | žagaram | žagariem |
| Akuz. | žagaru | žagarus |
| Lok. | žagarā | žagaros |
1.No koka vai krūma atdalīti tievi, parasti sausi, zari.
1.1.Šādi zari, ko izmanto cilvēku vai dzīvnieku pēršanai.
2.apvidvārds Pēriens.
Stabili vārdu savienojumiDabūt žagarus. Ņemt žagaru; ņemt rokā žagaru.
- Dabūt žagarus sarunvaloda, frazēma — dabūt pērienu
- Ņemt žagaru; ņemt rokā žagaru; ņemt rokā koku; ņemt koku; ņemt stibu; ņemt rokā stibu idioma — pērt, sist (kādu)
Avoti: LLVV, ViV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 70. gadu beigās un 80. gadu sākumā žagari bija topā."
- Katalonieši dodas gājienā uz kalna virsotni, līdzi nesot žagaru saišķīšus.
- Vēl viņš mēdz tur staigāt ar žagaru rokās ( kāpēc?)
- Daži pietecēja pie būdas, pabāza knābīšus caur žagariem un palūkojās.
- Vienā svētdienā viens vīrs gājis uz mežu, lai sacirstu žagarus.