žadzināt
žadzināt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | žadzinu | žadzinām | žadzināju | žadzinājām | žadzināšu | žadzināsim |
| 2. pers. | žadzini | žadzināt | žadzināji | žadzinājāt | žadzināsi | žadzināsiet, žadzināsit |
| 3. pers. | žadzina | žadzināja | žadzinās | |||
Pavēles izteiksme: žadzini (vsk. 2. pers.), žadziniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: žadzinot (tag.), žadzināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: žadzinātu
Vajadzības izteiksme: jāžadzina
1.parasti formā: trešā persona Radīt raksturīgas balss skaņas (parasti par žagatām).
2.sarunvaloda Daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku); arī baumot.
2.1.transitīvs
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – inspektors atzīst, vistai dusmīgi kladzinot un Annas žagatai žadzinot.
- Tipina izslietām adatām, pukšķina, ielaižas ceriņkrūmā un liek vaļā žadzināt.
- Annas žagatai gan nevajag pamosties – viņa ir nomodā un sirdīgi žadzina.
- Zilspārnu žagta ir skaļš putns, kas vienmēr kaut ko žadzina un klaigā.
- Zilā žagata, skaļi žadzinot, var stundām sekot leopardam, izjaucot tā medības.