žūksnis1
žūksnis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | žūksnis | žūkšņi |
| Ģen. | žūkšņa | žūkšņu |
| Dat. | žūksnim | žūkšņiem |
| Akuz. | žūksni | žūkšņus |
| Lok. | žūksnī | žūkšņos |
1.Samērā liels, tuvu kopā salikts (piemēram, papīra naudas, papīra lapu, dokumentu) kopums.
1.1.Samērā liels (parasti kā plāna) kopums.
1.2.apvidvārds Mazs klēpītis siena vai salmu.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — pabiezo žūksni spiezdams Sergejam Agafonovam plaukstā, teica Roberts Govorovs.
- Viņš iedeva katram labu žūksni naudas un ātri vien aizbrauca prom.
- Trīcošajās rokās viņa turēja maisiņu ar sausiņiem un sagatavotu papīru žūksni.
- Skaidrs, ka uz valūtas veikalu ar svaigo žūksni viņa neies.
- Par to saņēma naudas žūksni, zāles, drēbes vai ēdienu.