žīgurs
žīgurs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | žīgurs | žīguri |
Ģen. | žīgura | žīguru |
Dat. | žīguram | žīguriem |
Akuz. | žīguru | žīgurus |
Lok. | žīgurā | žīguros |
Avoti: ĒiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet rudenī žīgurs dzenot sievu prom un ta tā vie sakot
- Pavasarī žīgurs aicinot sievu un ta tā vie sakot Siev siev , silts kukulis , silts kukulis
- Rīga 0 20 79 0 20 41 0 41 20 9 2 29 Edgars Līcītis 1977 Madona 0 20 77 0 20 57 0 41 34 10 1 16 Andris žīgurs 1982
- Ciemata nosaukums sasaucas ar draisko putnēnu zvirbuli, jo latgaliski tas skan - " žīgurs".
- žīguram