žīdene1
žīdene novecojis, nievājoša ekspresīvā nokrāsa
apvidvārds Žīdiete.
Avoti: Aug2, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Denisa tēti žīdene apvārdoja, un viņš tak gandrīz aizgāja pie tās maukas!"
- Nu gals klāt, žīdene par dakteri, nomušīs mani kā ercenu, jau laikus sāciet mest pa rublim priekš kapu kroņa.
- Sakša kundze savus pulverīšus jau šņauc pie tēviem; krieviem ienākot, viņa, ļergu pārdzērusies, lēca uz tankiem ( Rodimenkij ti moj, miļeņkij ti moj), tīrasiņu āriešiem krievus nomainot, viņa viebdamās rija saldu liķieri, gulēja ar jūtīgu oberleitnantu ( Ach, du mein Liebling, mein Schatzchen), kuram kādā naktī pēkšņi šķita, ka Sakša kundze ož pēc žīdenes...
- - Šonakt tā žīdene atkal atnāca.
- Kāda žīdene vainīgā.