žāvas
žāvas sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; vienskaitli lieto neliterārā valodā; parasti formā: daudzskaitlisLocīšana
| Dsk. | |
|---|---|
| Nom. | žāvas |
| Ģen. | žāvu |
| Dat. | žāvām |
| Akuz. | žāvas |
| Lok. | žāvās |
Nepatvaļīga, dziļa ieelpa ar atvērtu muti.
PiemēriŽāvas vēl nāk, bet nedrīkst visu miegu izgulēt, citādi naktij nekas nepaliks.
- Žāvas vēl nāk, bet nedrīkst visu miegu izgulēt, citādi naktij nekas nepaliks.
- Pievēruši acis un slēpdami žāvas, visi tomēr klausījās, jo lasīja Māsters.
- Atkal un atkal uzmācās žāvas.
- Kamēr atnāk gids, uznāk paliela žāva.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit