ūsains
Lietojuma biežums :
ūsains īpašības vārds
Locīšana
1.Tāds, kam ir ūsas1.
1.1.lietvārda nozīmē; formā: vīriešu dzimte, pamata pakāpe, noteiktā galotne Cilvēks, kam ir ūsas.
Piemēri— Priecīgi sarosās ūsainais un māj, lai Zivtiņš kāpj pasažiera vietā viņam blakus.
1.2.Tāds, kur aug ūsas (par sejas daļu).
Piemēri– Jums jau nav tāds briesmonis kā man, – mērs norāda uz savu ūsaino degunu.
2.Tāds, kam ir ūsas2 (par dzīvniekiem).
PiemēriDažs ziņkārots ronis pabāza ūsaino galvu no āliņģa un noskatījās uz garāmslidotājiem.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit