ūpis1
ūpis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | ūpis | ūpji |
Ģen. | ūpja | ūpju |
Dat. | ūpim | ūpjiem |
Akuz. | ūpi | ūpjus |
Lok. | ūpī | ūpjos |
Pūčveidīgo kārtas pūču dzimtas suga ("Bubo bubo"), liels putns ar druknu ķermeni, iedzeltenu apspalvojumu, kurā ir melni plankumi, un pagarinātiem spalvu pušķiem uz galvas pie ausīm, Latvijā sastopams reti, gk. jūras piekrastē, un lielu ezeru tuvumā, kā arī Gaujas ielejā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ūpju atvase gan nepadevās, piecēlās kājas un turpināja vēzēt spārnus.
- Tā rīkles apspalvojums ir balts un ūpis to izmanto savstarpējai komunikācijai.
- Arī viņš bija dzirdējis ūpja saucienu un atcerējās cīņu ar mošķiem.
- – Tev vajadzētu zināt, ka ūpis savus mazuļus nekad nepamet.
- "Dabasdati.lv" forums par ūpju ligzdā notiekošo rodams šeit.