ūjināt
ūjināt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ūjinu | ūjinām | ūjināju | ūjinājām | ūjināšu | ūjināsim |
| 2. pers. | ūjini | ūjināt | ūjināji | ūjinājāt | ūjināsi | ūjināsiet, ūjināsit |
| 3. pers. | ūjina | ūjināja | ūjinās | |||
Pavēles izteiksme: ūjini (vsk. 2. pers.), ūjiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ūjinot (tag.), ūjināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ūjinātu
Vajadzības izteiksme: jāūjina
1.Vairākkārt skaļi izrunāt "ū" skaņu vai skaņu savienojumus, kas sākas ar "u", "ū", lai sasauktu kādu.
1.1.transitīvs Šādā veidā censties sasaukt (kādu).
2.parasti formā: trešā persona Radīt raksturīgas pazemas, parasti stieptas, balss skaņas (parasti par putniem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Fani pēc katras tiesnešu svilpes par sliktu mājiniecēm ūjināja kā Turcijā.
- Atšķirībā no citiem pūčveidīgajiem putniem plīvurpūce neūjina, tā spalgi kliedz.
- Klaudzinot pie nama durvīm, ūjinošu gaudu dziesmu bija uzvilkusi Zalktiene:
- Hanna norūpējusies skatījās uz Mati, kurš atvēra logu un ūjināja:
- Kamēr kūlos ārā no vilkābelēm, Sv. Džeimsa parkā ūjināja pūce.