ūbelis
ūbelis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ūbelis | ūbeļi |
| Ģen. | ūbeļa | ūbeļu |
| Dat. | ūbelim | ūbeļiem |
| Akuz. | ūbeli | ūbeļus |
| Lok. | ūbelī | ūbeļos |
1.Gaiši pelēcīgs vai lāsumains zirgs.
2.Ūbele.
Avoti: ME