švauksts
švauksts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | švauksts | švauksti |
| Ģen. | švauksta | švaukstu |
| Dat. | švaukstam | švaukstiem |
| Akuz. | švaukstu | švaukstus |
| Lok. | švaukstā | švaukstos |
Ākstīgs, pārspīlēti švītīgs, arī balamutīgs cilvēks.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Švauksts ( krodziniekam): “ Es grib Fāren auf mein — mein — villā.
- “Nevar saprast, kā tas glumais švauksts ir varējis noprecēt tādu zelta meiteni!”
- Švauksts ( krodziniekam): “ Tad dzird: es brauk uz sav vasar muiž.”
- šiem blēžiem zagļiem un švaukstiem
- , kur sacentās 34 slēpotāji, 1,2 km visātrāk veica madonietis Silvestrs Švauksts, aiz kura otrais finišēja Rihards Berkolds.