švītīgums
švītīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | švītīgums | švītīgumi |
| Ģen. | švītīguma | švītīgumu |
| Dat. | švītīgumam | švītīgumiem |
| Akuz. | švītīgumu | švītīgumus |
| Lok. | švītīgumā | švītīgumos |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es lēnām tiesāju īru zemnieku biezputru, kurai francūzietes švītīgumā esmu pārlējuši galīgi nelatvisku ( bez saceptiem griuzdiņiem, speķīša, krējuma, bla, bla bla) šampinjonu ( tikai ieklausieties, cik tas skan franciski — champingones) mērci un domāju par tiem īriem, kuri ēduši no šiem vecajiem traukiem.
- Sākotnējais švītīgums palicis tikai acīs, stalti turētais augums sagumis, un neko tam vairs nespēj līdzēt pat uzvalka elegantais piegriezums.
- Gaiļa švītīgumu un pret viņu izturēsies netaisni
- Dzirdēts, ka franciskā strīpiņa uz burta e komponista uzvārdā esot pārprasta švītīguma piemērs.