štempelis
štempelis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | štempelis | štempeļi |
| Ģen. | štempeļa | štempeļu |
| Dat. | štempelim | štempeļiem |
| Akuz. | štempeli | štempeļus |
| Lok. | štempelī | štempeļos |
Zīmogs; spiedogs.
PiemēriPar palīdzības dienesta klātbūtni notikuma vietā tiek uzlikts attiecīgs štempelis uz tā paziņojuma.
- Par palīdzības dienesta klātbūtni notikuma vietā tiek uzlikts attiecīgs štempelis uz tā paziņojuma.
Cilme:No vācu der Stempel.
Avoti: KnG, SLG
Korpusa piemēri:šeit