štaga
štaga sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; joma: jūrniecībaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | štaga | štagas |
| Ģen. | štagas | štagu |
| Dat. | štagai | štagām |
| Akuz. | štagu | štagas |
| Lok. | štagā | štagās |
Atsaite (parasti no tērauda trosēm vai stieplēm) apaļkoku noturēšanai kuģa garenvirzienā vai buru piestiprināšanai uz buru kuģa vai jahtas.
Stabili vārdu savienojumiIešana pār štagu. Iet pār štagu.
- Iešana pār štagu vārdkoptermins — kursa maiņa, jahtai ejot pie vēja, kuras rezultātā tā saņem vēju no otras puses un sāk iet ar otru halzi
- Iet pār štagu — pagriezt buru laivas priekšgalu pretī vējam, līdz tas sāk pūst grotburā no otras puses; tādējādi laiva maina kursu un halzi
- Pogājams štagas jātnieks vārdkoptermins; joma: jūrniecība — buras piestiprināšanas elements, kas piešūts pie fokburas priekšējās malas un paredzēts uzpogāšanai uz fokštagas
- Štagas jātnieks slengs, kolokācija — metāla skava (apskava) ar atsperīgu fiksatoru
Avoti: LLVV, JūVM
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tur gan vairāk varēja redzēt tievākas virves, domātas jahtu vantīm, štagām, fallēm un šotēm.
- Priekšējā štaga
- Eklērs klusi noāķēja no štagas garo dzelzs koka kārti, ar ko varēja ne tikai mērīt dziļumu, bet arī vajadzības gadījumā atstumties, un, aizgājis uz kuģa priekšgalu, uzmanīgi, bez šļaksta iemērca to ūdenī.
- 8.9. burāšana īpašos apstākļos: bojāts korpuss, pārtrūkusi vants vai štaga, salūzusi stūre.