Rudens versija 2025
412 004 šķirkļi
špicbuks
špicbuks apvidvārds
1.Blēdis, krāpnieks; palaidnieks, draiskulis; ar humoru apveltīts cilvēks.
1.1.žargonisms, ironiska ekspresīvā nokrāsa Apķērīgs, izdarīgs, dažreiz mazliet blēdīgs (parasti jauns) cilvēks; nerātnis; resgalis.
Avoti: SiV, ViV, SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • — Kā tāds špicbuks, posts ar tevi.
  • Man jau trīs špicbuki tup.
  • Es biju tas kārtīgais un godīgais, bet mans nelaiķa brālītis, trīs gadus jaunāks - viņš bija absolūts špicbuks.
  • tiem špicbukiem.
  • Avotiņš bija nozudis, banka prasīja atdot parādu vecajiem darbnīcu špicbukiem, kas savā muļķībā bija kļuvuši par Avotiņa kredīta galvotājiem un firmas līdzīpašniekiem.