špicbuks
špicbuks apvidvārds
1.Blēdis, krāpnieks; palaidnieks, draiskulis; ar humoru apveltīts cilvēks.
Avoti: SiV, ViV, SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Kā tāds špicbuks, posts ar tevi.
- Man jau trīs špicbuki tup.
- Es biju tas kārtīgais un godīgais, bet mans nelaiķa brālītis, trīs gadus jaunāks - viņš bija absolūts špicbuks.
- tiem špicbukiem.
- Avotiņš bija nozudis, banka prasīja atdot parādu vecajiem darbnīcu špicbukiem, kas savā muļķībā bija kļuvuši par Avotiņa kredīta galvotājiem un firmas līdzīpašniekiem.