špeilēt
špeilēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | špeilēju | špeilējam | špeilēju | špeilējām | špeilēšu | špeilēsim |
| 2. pers. | špeilē | špeilējat | špeilēji | špeilējāt | špeilēsi | špeilēsiet, špeilēsit |
| 3. pers. | špeilē | špeilēja | špeilēs | |||
Pavēles izteiksme: špeilē (vsk. 2. pers.), špeilējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: špeilējot (tag.), špeilēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: špeilētu
Vajadzības izteiksme: jāšpeilē
Tapiņot; stiprināt klāt ar nelielām koka tapām (zoles).
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tie špeilētie zābaki bija ļoti viegli, parocīgi un ļoti ērti.
- Manā bērnībā vēl es tiku staigājusi ar špeilētiem zābakiem.