šoneris
šoneris vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; joma: jūrniecībaLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | šoneris | šoneri |
Ģen. | šonera | šoneru |
Dat. | šonerim | šoneriem |
Akuz. | šoneri | šonerus |
Lok. | šonerī | šoneros |
Buru kuģis ar diviem līdz septiņiem mastiem un jauktām (slīpām un taisnām) burām fokmastā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Esmu dzirdējis, ka zēns strādājot uz kāda šonera Kamerūnā.
- Tad jau « Ugunsbulta» ir gandrīz vai šoneris!
- Tagad esmu ieradies Tahiti, lai nopirktu šoneri.
- Iepriekšējo reizi 2002. gadā vandaļi bija pamanījušies nospert senā šonera kapara stiprinājuma detaļas un skrūves.
- 1893. gada janvārī Džeks Londons dodas jūrā uz roņu mednieku šonera " Sofija Sazerlenda".