šomāte
šomāte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | šomāte | šomātes |
| Ģen. | šomātes | šomāšu |
| Dat. | šomātei | šomātēm |
| Akuz. | šomāti | šomātes |
| Lok. | šomātē | šomātēs |
Runātājam vai rakstītājam zināmas ģimenes māte.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņumāte šomātei žēlojusies , ka šai gājēji daudz ēdot
- Atkal viņumāte žēlojusies šomātei
- Tad šomāte teikusi
- Šomāte teikusi
- 2 bieži neatceras vecāko senču vārdus , aizbildinoties , ka saukuši tāpat par veco tēvu , šomāti , ciemmāti vai kaut kā iesaukājuši palamas