šmurgulis
šmurgulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | šmurgulis | šmurguļi |
| Ģen. | šmurguļa | šmurguļu |
| Dat. | šmurgulim | šmurguļiem |
| Akuz. | šmurguli | šmurguļus |
| Lok. | šmurgulī | šmurguļos |
šmurgule sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | šmurgule | šmurgules |
| Ģen. | šmurgules | šmurguļu |
| Dat. | šmurgulei | šmurgulēm |
| Akuz. | šmurguli | šmurgules |
| Lok. | šmurgulē | šmurgulēs |
1.Pusaudzis; arī ļoti jauns cilvēks; smurgulis1.
1.1.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs, vienskaitlis Tāds, kas ir pusaudža vecumā; arī tāds, kas ir ļoti jauns (par cilvēku).
2.Netīrīgs cilvēks; arī nevīža; smurgulis2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vai viņiem tiešām vienalga, ka tādi šmurguļi sabojā slavu tik skaistai pilsētai?”
- Manuprāt, pēdējie šmurguļi un nelieši, kuri nepakautrēsies izjaukt tavu ģimeni, izpostīt...
- — Cik tev ir gadu, šmurguli?
- Viņa " tam zeņķim vēl ne tā iekrautu", viņa " iegāztu, ka tas šmurgulis apveltos!"
- Brīdī, kad mammai rādījām mūsu uzcelto sniegavīru, kāds desmitgadīgs šmurgulis ar nindzjas stila kājas izspērienu tam nosita galvu.