šmuceklis
šmuceklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; žargonismsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | šmuceklis | šmucekļi |
| Ģen. | šmucekļa | šmucekļu |
| Dat. | šmuceklim | šmucekļiem |
| Akuz. | šmucekli | šmucekļus |
| Lok. | šmuceklī | šmucekļos |
Netīrīgs cilvēks.
Cilme:No vācu der Schmutz ‘netīrumi’.
Avoti: SLG