širmis
širmis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | širmis | širmji |
| Ģen. | širmja | širmju |
| Dat. | širmim | širmjiem |
| Akuz. | širmi | širmjus |
| Lok. | širmī | širmjos |
2.Aizslietnis; aizsegs (ap gultu).
3.Nags (cepurei).
4.Saules aizsargs (automašīnā); abažūrs.
5.apvidvārds Izpletnis.
Stabili vārdu savienojumiKrītamais širmis.
- Krītamais širmis novecojis — izpletnis
Stabili vārdu savienojumiŠirmis aizkritis.
- Širmis aizkritis žargonisms, idioma — 1. Zudusi spēja saprātīgi spriest2. Sabojājies
Avoti: SLG, KiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Širmis bija ļoti oriģināls, un arī pašnāvības ideja izcēlās ar oriģinalitāti.
- Tolaik Imantam Auziņam, tam pašam, kas Širmis, iznāca dzejoļu grāmatiņa.
- Vidusskolā man bija draugs, Imants Auziņš, Širmis, dzejnieka Imanta Auziņa brāļadēls.
- Taču, it īpaši pēc balotēšanās Saeimas vēlēšanās, Romanam „ širmis aizgāja ciet”.
- Un kā man širmis bija tiktāl aizkritis, ka gatavojos savu bērnu gatavot sišanai skolā.