šinjons
šinjons vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | šinjons | šinjoni |
| Ģen. | šinjona | šinjonu |
| Dat. | šinjonam | šinjoniem |
| Akuz. | šinjonu | šinjonus |
| Lok. | šinjonā | šinjonos |
šiņons vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
[KV ]
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | šiņons | šiņoni |
| Ģen. | šiņona | šiņonu |
| Dat. | šiņonam | šiņoniem |
| Akuz. | šiņonu | šiņonus |
| Lok. | šiņonā | šiņonos |
Mākslīgs matu veidojums, ar ko, veidojot frizūru, papildina dabiskos matus.
Avoti: LLVV, KV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 60. gadu beigās šinjonus sāka stiprināt vairāk virzienā uz augšu.
- Viņš pievēršas dāmai ar grieķisko šinjonu, un viņa atbild:
- Tā ir dāma ar grieķisko šinjonu, kas pirms dažām dienām piedalījusies universitātes sapulcē.
- Pietika ar šinjonu vien.
- Sieviete, kas sēdēja viņam blakus — melnu matu šinjonā un elegantā melnā kleitā — , uzrunāja Čārliju, kad viņa pienāca tuvāk. “