šihtēt
šihtēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; joma: tehnikaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | šihtēju | šihtējam | šihtēju | šihtējām | šihtēšu | šihtēsim |
2. pers. | šihtē | šihtējat | šihtēji | šihtējāt | šihtēsi | šihtēsiet, šihtēsit |
3. pers. | šihtē | šihtēja | šihtēs |
Pavēles izteiksme: šihtē (vsk. 2. pers.), šihtējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: šihtējot (tag.), šihtēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: šihtētu
Vajadzības izteiksme: jāšihtē
Veidot (kā) šihtu.
Avoti: LLVV