šerīfs
šerīfs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | šerīfs | šerīfi |
| Ģen. | šerīfa | šerīfu |
| Dat. | šerīfam | šerīfiem |
| Akuz. | šerīfu | šerīfus |
| Lok. | šerīfā | šerīfos |
1.Islāma zemēs – Muhameda pēcteča tituls; persona, kam ir šāds tituls.
2.Valdnieka tituls (Marokā); persona, kam ir šāds tituls.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Arābu doktors Šerīfs Abdels Azīms, kurš salīdzinājis islāmu ar kristietību,
- ko analizējis doktors Šerīfs Abdels Azīms
- Subtitrus sagatavojusi Māra Šerīfa
- Francijas satīriskā žurnāla " Charlie Hebdo" vadības ēkas apšaudi veica divi bruņoti vīrieši maskās: Saīds Kuašī ( ) un Šerīfs Kuašī ( ) .