šatobriāns
šatobriāns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | šatobriāns | šatobriāni |
| Ģen. | šatobriāna | šatobriānu |
| Dat. | šatobriānam | šatobriāniem |
| Akuz. | šatobriānu | šatobriānus |
| Lok. | šatobriānā | šatobriānos |
Ēdiens – sārti ceptas, divkārt biezas liellopu šķiņķa, gurna gabala šķēles.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Tad jau drīzāk Fransuā de Šatobriāns.
- Bet, ja giljotīna slinko, kā teicis Šatobriāns, vēsture mīl pasmaidīt un ieņirdz sejā tieši sliņķiem.
- – Šatobriāns nekādā ziņā.
- Vācijā šo novirzienu pārstāvēja L. Ranke, Francijā — Mestrs, Bonāls, Šatobriāns, Krievijā Karamzins ( „ Krievijas valsts vēsture”).
- Par franču romantisma tēvu tiek dēvēts rakstnieks Fransuā Renē de Šatobriāns, citi nozīmīgi franču romantisma rakstnieki ir Viktors Igo, Stendāls, Žorža Sanda, Alfreds de Misē, Alfonss de Lamartins, Alfreds de Viņī, Ž. de Stāla.