šantažēt
šantažēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | šantažēju | šantažējam | šantažēju | šantažējām | šantažēšu | šantažēsim |
| 2. pers. | šantažē | šantažējat | šantažēji | šantažējāt | šantažēsi | šantažēsiet, šantažēsit |
| 3. pers. | šantažē | šantažēja | šantažēs | |||
Pavēles izteiksme: šantažē (vsk. 2. pers.), šantažējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: šantažējot (tag.), šantažēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: šantažētu
Vajadzības izteiksme: jāšantažē
Iebaidīt (kādu), draudēt (kādam), ka rīkosies vardarbīgi, izpaudīs patiesus vai izdomātus apkaunojošus faktus, ziņas (nolūkā gūt ko sev vēlamu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa zina sera Roberta noslēpumu, un sāk šantažēt godīgo deputātu.
- Vinčesteras krimināltiesa pagājušajā mēnesī septiņus apsūdzētos atzina par vainīgiem sazvērestībā šantažēt.
- Un varbūt pat vienu otru šantažēja,” prāto I.Zeibārte.
- Es viņai saku – bet paklau, te tiek cilvēki šantažēti.
- Ja arī viņš būtu tik stulbs un gribētu šantažēt...