šakālis
šakālis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | šakālis | šakāļi |
| Ģen. | šakāļa | šakāļu |
| Dat. | šakālim | šakāļiem |
| Akuz. | šakāli | šakāļus |
| Lok. | šakālī | šakāļos |
šakalis novecojis
Suņu dzimtas suņu ģints 4 sugas ("Canis prt."), plēsīgs dzīvnieks (Dienvidāzijā, Vidusāzijā, Āfrikā), kas pārtiek no sīkiem dzīvniekiem, dzīvnieku maitām, arī no augļiem.
Stabili vārdu savienojumiZeltainais šakālis.
- Zeltainais šakālis taksons — šakāļu suga ("Canis aureus"), izplatīts Eiropas dienvidos, Āfrikas ziemeļos un austrumos, Āzijas dienvidaustrumos, ap 2010.g. daži īpatņi konstatēti Ukrainā un Polijā, bet 2013. g. viens īpatnis nomedīts Igaunijā
Avoti: LLVV, PDE, IZ-99-67
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lai viņu apmelotu, vēlāk tie sāka saukt viņu par Šakāli.
- Neviens nevar izskaidrot, kas šakāļu populācijai liek izplesties uz ziemeļiem.
- Šakāļi tagad pie mums ienāk gan no Ukrainas, gan Krievijas.
- Tas, ka pie mums ir šakāļi, nekāda traģēdija nav.
- Visus noteikti interesē, kur šakālis dzīvo un ko viņš ēd.