šūpuļzirgs
šūpuļzirgs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | šūpuļzirgs | šūpuļzirgi |
| Ģen. | šūpuļzirga | šūpuļzirgu |
| Dat. | šūpuļzirgam | šūpuļzirgiem |
| Akuz. | šūpuļzirgu | šūpuļzirgus |
| Lok. | šūpuļzirgā | šūpuļzirgos |
Rotaļlieta – zirga figūra, kurai ir lokveida pamatne un uz kuras sēžot var šūpoties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Piligrims skrēja tik uz riņķi un riņķi kā prātā sajucis šūpuļzirgs ar lauztu kāju.
- Izstādes laikā salonā bija izlikti apgleznoti šūpuļzirgi.
- Nu kā gan varēja zināt, vai no pakas parādīsies šūpuļzirgs vai teļļuks, tēta paša uzmeistarotā taburete vai mammas krūze ar ziloņiem.
- Nākamreiz tas notika, kad gribēju noskaidrot, vai koka šūpuļzirgu var piecelt auļos, un brīvajā strēlē starp skapi un podiņu krāsni ar pakausi iešķēlu iesārtu traipu sienas apmetumā. „
- Top pirmie sirreālistiskie darbi, tostarp slavenais Pašportrets jeb Rītausmas zirga viesnīca ( 1937–1938), kurā viņa sēž istabā ar mežonīgām izlaistu matu krēpēm, viņai aiz muguras gaisā peld šūpuļzirgs, pie kājām stāv hiēna, bet aiz loga debesīs auļo balts zirgs.