šņarkstēt
šņarkstēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | šņarkstu | šņarkstam | šņarkstēju | šņarkstējām | šņarkstēšu | šņarkstēsim |
| 2. pers. | šņarksti | šņarkstat | šņarkstēji | šņarkstējāt | šņarkstēsi | šņarkstēsiet, šņarkstēsit |
| 3. pers. | šņarkst | šņarkstēja | šņarkstēs | |||
Pavēles izteiksme: šņarksti (vsk. 2. pers.), šņarkstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: šņarkstot (tag.), šņarkstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: šņarkstētu
Vajadzības izteiksme: jāšņarkst
Radīt īslaicīgu, paasu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko blīvu, cietu, kas saskaras ar ko vai beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Griežas grūti, šņarkst nedaudz kad iedarbināts rolleris.
- Pārējie burkānu salātus ar ķiploku var ēst tā, ka šņarkst.
- Kā garām nobrauca vieglā automašīna, sacēlās putekļu mākonis, liekot smiltīm šņarkstēt starp zobiem.