šļupsts
šļupsts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | šļupsts | šļupsti |
| Ģen. | šļupsta | šļupstu |
| Dat. | šļupstam | šļupstiem |
| Akuz. | šļupstu | šļupstus |
| Lok. | šļupstā | šļupstos |
1.Vārds, izteikums, kas ir izrunāts šļupstot.
2.apvidvārds Cilvēks, kas šļupst.
3.apvidvārds Tāds, kas neskaidri, čukstus runā.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Greja sado-mazo stila „ bērnu šļupsti" tikai ietrāpījuši pareizajā laikā.
- Nu, patiesību sakot, tie ir vienkārši tādi zīdaiņa šļupsti!
- Tranšejas izravē klajumus kā šļupstu sekvence ārpus visu receptoru nominālajām vērtībām.
- Daudz būtiskāks, nekā dažu aizokeāna šļupstu šeit atvestie graši.
- — Kuš, — šļupstu viņam ausī, un tas Valdi aptur.