šļircināt
šļircināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | šļircinu | šļircinām | šļircināju | šļircinājām | šļircināšu | šļircināsim |
| 2. pers. | šļircini | šļircināt | šļircināji | šļircinājāt | šļircināsi | šļircināsiet, šļircināsit |
| 3. pers. | šļircina | šļircināja | šļircinās | |||
Pavēles izteiksme: šļircini (vsk. 2. pers.), šļirciniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: šļircinot (tag.), šļircināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: šļircinātu
Vajadzības izteiksme: jāšļircina
1.Virzīt (šķidru vielu) audos vai ķermeņa daļā ar dobu adatu; injicēt.
2.apvidvārds Vairākkārt šļākt (šķidrumu), piemēram, ar šļirkstīnu.
Avoti: LLVV, KiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lai novērstu svīšanu, padušu un plaukstu zonā šļircina arī botulīnu.
- Kad profesors saslima ar plaušu karsoni, institūta darbinieces šļircināja viņam penicilīnu, mānoties, ka tie ir vitamīni.
- Tur viņu atrada vecmāmiņa – tik nevarīgu, galva zemāk par dibenu, un pirmoreiz dzīvē viņa šļircināja spēcinošas zāles, pati mirkstot vienās asarās.
- Tāda veida izdevumus raksturoja, kā mūsu avīžniecībā uzplaukušu riebīgu stādu, kura saknes baro zemsirdīga skaudība un netīra ziņkārība, kā briesmoni, kas peļņas nolūkos, šļircina saviem upuriem " sabiedrības morālisko apziņu graujošas indes".
- Jebkuru negāciju parādīt – kā šļircina, kā cērt galvu nost,