šļakstoņa
šļakstoņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | šļakstoņa | šļakstoņas |
| Ģen. | šļakstoņas | šļakstoņu |
| Dat. | šļakstoņai | šļakstoņām |
| Akuz. | šļakstoņu | šļakstoņas |
| Lok. | šļakstoņā | šļakstoņās |
Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → šļakstēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- "Andrejsala - vēja brāzmas, Daugavas viļņu šļakstoņa, kuģi, enkurķēdes, tauvas.
- Salīkusi pār izdziestošo gaismu, viņa juta aukstumu un dzirdēja grīvas skaņas, ūdens šļakstoņu, zaru krakšķēšanu un zāles čukstus.
- Ir jau interesanti, bet man labāk gribētos baudīt klusumu un viļņu šļakstoņu.
- Izejot pa to, caur kokiem dzirdam ūdens šļakstoņu un sajūsminātus bērnu spiedzienus - visi atpūšas ūdens atrakciju parkā!
- Izejot pa pilsētas pārgājiena taku, caur kokiem dzirdam ūdens šļakstoņu un sajūsminātus bērnu spiedzienus - visi atpūšas ūdens atrakciju parkā!