šļaka1
Lietojuma biežums :
šļaka sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | šļaka | šļakas |
| Ģen. | šļakas | šļaku |
| Dat. | šļakai | šļakām |
| Akuz. | šļaku | šļakas |
| Lok. | šļakā | šļakās |
lieto: reti Šļakata.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Andžs kreptīgi nospļauj tabakas nomelninātu slienu šļaku uz mola akmens un dodas atpakaļ uz savu namiņu.
- aiz logiem slīd šļakas
- Taču daudzi nomenklatūras vārdi latviešu toponīmijā rāda arī citas šā procesa daļas: meža izciršanu līduma vajadzībām atspoguļo leksēmas slēģis, šļaka, šloka un vairāki iepriekšējā nodaļā minētie izcirsta meža apelatīvi ( precīza semantika pēc vietvārdu materiāla ir grūti nosakāma), celmu laušanas procesu rāda leksēma laužņa, dedzināšanas procesu – leksēmas d e ¶gums, izd e ¶ga, zaru un koku sakņu nokopšanas procesu – izkuopa, puosums, puosiens, uzartu līdumu – p lē ¶sums, pērša.
- kā sabozusies peļķe lētu dubļu šļakām
- Tikko vēmējs izlaida pa muti pēdējo šļaku, tā ne viņš, ne viņa ķermenis vairs nebija nekur derīgs, kā ļengans priekšmets tas uzgūlās uz doktora un smacēja viņu nost.