šļahtičs
šļahtičs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | šļahtičs | šļahtiči |
| Ģen. | šļahtiča | šļahtiču |
| Dat. | šļahtičam | šļahtičiem |
| Akuz. | šļahtiču | šļahtičus |
| Lok. | šļahtičā | šļahtičos |
Persona, kas pieder pie šļahtas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mstislavs Keldišs cēlies no Polijas-Lietuvas šļahtiču Keldišu ( ) dzimtas.
- Tāpat ikvienam šļahtičam bija veto tiesības seimā un vaivadiju seimikos.
- Taču neviens neieklausījās nedz Laimdotā, nedz panā Volodijevskī, nedz Ilūkstes šļahtičos.
- Polijas-Lietuvas kopvalstī pat visnabadzīgākajiem šļahtičiem bija tiesības vēlēt karali.
- Šo dzimtu vīriešus sauca par " šļahtičiem".