šļūdēt
šļūdēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | šļūdu | šļūdam | šļūdēju | šļūdējām | šļūdēšu | šļūdēsim |
| 2. pers. | šļūdi | šļūdat | šļūdēji | šļūdējāt | šļūdēsi | šļūdēsiet, šļūdēsit |
| 3. pers. | šļūd | šļūdēja | šļūdēs | |||
Pavēles izteiksme: šļūdi (vsk. 2. pers.), šļūdiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: šļūdot (tag.), šļūdēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: šļūdētu
Vajadzības izteiksme: jāšļūd
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tas gan neizskaidro šļūdi ūdenī uzglabātā cementa kompozītā un lielās masu konstrukcijās.
- Viņa šļūd atpakaļ zemē, kur pūlis ir nesaudzīgs. "
- Tāpat tika secināts, ka pamata šļūdes modelis, kas balstās uz sacietēšanas teoriju, apmierinoši apraksta stiepes šļūdi uzvedība agrā vecumā.
- Cieša savstarpējā sakarība starp stiprību un šļūdi cementa akmenim ļauj pieņemt, ka šļūde tāpat kā stiprība, atkarīga no neaizpildītās gēla telpas relatīvā lieluma cementa akmenī: par cik lielāka šī telpa, par tik mazāka stiprība un lielāka šļūde ( Neville, 1995).
- Arī Hofstra ( Hofstra A.) un Klomps ( Klomp A.J.G.) savos pētījumos atklājuši bīdes spriegumu samazināšanos apakšējos slāņos, līdz ar to pieņemts, ka lielākā noturība pret plastisko šļūdi, kas ir iespieduma rišu ( sk. 2.2.5. nodaļu „ Rišu klasifikācija”) veidošanās pamatcēlonis, ir konstrukcijas apakšējos slāņos, jo apakškārtas augšējā joslā veidojas vertikālie spriegumi, bet virskārtas slāņa apakšējā joslā veidojas horizontālie spriegumi, kuri var veicināt noguruma plaisu veidošanos ( sk. 2.6.b att.) [27].