šļākoņa
šļākoņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | šļākoņa | šļākoņas |
| Ģen. | šļākoņas | šļākoņu |
| Dat. | šļākoņai | šļākoņām |
| Akuz. | šļākoņu | šļākoņas |
| Lok. | šļākoņā | šļākoņās |
Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums, kas rodas, kam šļācoties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pirmdien pēcpusdienā pēc sutīga karstuma nāca negaiss, kas pārsteidza ar spēcīgiem pērkona dārdiem un lietus šļākoņu kā no pārpilnibas raga.