šķirmīgs
šķirmīgs īpašības vārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | šķirmīgs | šķirmīgi |
Ģen. | šķirmīga | šķirmīgu |
Dat. | šķirmīgam | šķirmīgiem |
Akuz. | šķirmīgu | šķirmīgus |
Lok. | šķirmīgā | šķirmīgos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
šķirmīga | šķirmīgas |
šķirmīgas | šķirmīgu |
šķirmīgai | šķirmīgām |
šķirmīgu | šķirmīgas |
šķirmīgā | šķirmīgās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | šķirmīgais | šķirmīgie |
Ģen. | šķirmīgā | šķirmīgo |
Dat. | šķirmīgajam | šķirmīgajiem |
Akuz. | šķirmīgo | šķirmīgos |
Lok. | šķirmīgajā | šķirmīgajos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
šķirmīgā | šķirmīgās |
šķirmīgās | šķirmīgo |
šķirmīgajai | šķirmīgajām |
šķirmīgo | šķirmīgās |
šķirmīgajā | šķirmīgajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
1.Tāds, kas veicas, sekmējas (par darbu).
2.Tāds, kam veicas, sekmējas (darbi).
Saistītās nozīmesveicīgs, veikls, manīgs, apsitīgs, izveicīgs.
Saistītās nozīmes
Saistīts ar
apsitīgs1 — Izveicīgs, veikls, manīgs.
apsviedīgs1 — Ātrs, veikls; izdarīgs.
ātrīgs1 — Tāds, kas savā rīcībā, darbībā ir veikls, ātrs, straujš.
fikss2 — Izdarīgs, veikls.
izdarīgs1 — Veikls, darbīgs, aktīvs (par cilvēku).
izvedīgs1 — Izveicīgs.
izveicīgs1 — Tāds (cilvēks), kas ir veikls; tāds (cilvēks), kas ātri, veicīgi strādā.
manīgs3 — Tāds, kas ir veikls (par cilvēkiem), tāds, kas ātri, veicīgi ko dara; izveicīgs.
nadzīgs1 — Aktīvs, neatlaidīgs, darbīgs, arī veikls.
naigs1 — Ātrs, straujš, arī veikls, darbīgs.
naiks2 — Ātrs, veikls.
nasks1 — Čakls, izdarīgs, arī ātrs.
veicīgs1 — Tāds, kas kustas, darbojas ātri, veikli, bez kavēšanās.
veiklīgs1 — Veikls.
veikls1 — Tāds, kas kustas ātri un precīzi (par cilvēkiem); tāds, kas ātri, precīzi un prasmīgi strādā, darbojas.
Avoti: ViV