šķilties
šķilties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | šķiļos | šķiļamies | šķīlos | šķīlāmies | šķilšos | šķilsimies |
| 2. pers. | šķilies | šķiļaties | šķīlies | šķīlāties | šķilsies | šķilsieties, šķilsities |
| 3. pers. | šķiļas | šķīlās | šķilsies | |||
Pavēles izteiksme: šķilies (vsk. 2. pers.), šķilieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: šķiļoties (tag.), šķilšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: šķiltos
Vajadzības izteiksme: jāšķiļas
1.Rasties no straujas, spēcīgas cietu priekšmetu saskāršanās (par dzirkstelēm, uguni); strauji, spēcīgi skarties vienam pie otra, radot dzirksteles, uguni (par cietiem priekšmetiem).
1.1.pārnestā nozīmē Rasties (par zibeni).
1.2.pārnestā nozīmē Tikt veikli, raiti teiktam, runātam (par vārdiem, runu, asprātībām u. tml.).
2.Šķeļot apvalku, čaumalu, virzīties ārā no olas (parasti par putnu mazuļiem).
3.Plaukt (par augu daļām, parasti par lapām, ziediem).
3.1.Lobīties (no sēklapvalka) – parasti par kastaņiem.
4.Kļūt tādam, kam, attīstoties saknei, kronis virzās cauri smaganām (par zobiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- šķiļas jaunie bērni, tos jāsāk barot, vecākie jātransportē projām.
- Meitenēm apakšžokļa kanīns šķiļas pirms augšžokļa un apakšžokļa pirmajiem premolāriem.
- Pavasaris ir tas laiks, kad daudziem dzīvniekiem dzimst vai šķiļas mazuļi.
- Mazie vēl kūniņās gaida pavasari, silto laiku, tad šķilsies ārā.
- Dacei valoda šķiltin šķīlās un abiem ar Leonu kabatas bija dziesmu pilnas.