šķila
šķila sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | šķila | šķilas |
| Ģen. | šķilas | šķilu |
| Dat. | šķilai | šķilām |
| Akuz. | šķilu | šķilas |
| Lok. | šķilā | šķilās |
Samērā liels (no kā) nošķelts gabals.
Stabili vārdu savienojumiŠķilu žogs.
- Šķilu žogs apvidvārds, kolokācija — žogs, kas veidots starp mietu pāriem ieslīpi sakraujot šķilas, kas plēstas no egļu vai priežu baļķiem
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Biezās oša šķilas viņš griež ar cirvi kā kārtainus tortes gabalus.
- Malkasvecis viņai sapogāja mēteli un piemeta pilnu krāsni ar šķilām.
- Sakrauju uz kreisās rokas bērza šķilas un griežos uz lauku.
- – Loranga sauca, iezveldams ar malkas šķilu pa šķūnīti.
- Pie malkas šķūņa jau vīdēja augstas bērza šķilu kaudzes.