šķielēt
šķielēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | šķielēju | šķielējam | šķielēju | šķielējām | šķielēšu | šķielēsim |
| 2. pers. | šķielē | šķielējat | šķielēji | šķielējāt | šķielēsi | šķielēsiet, šķielēsit |
| 3. pers. | šķielē | šķielēja | šķielēs | |||
Pavēles izteiksme: šķielē (vsk. 2. pers.), šķielējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: šķielējot (tag.), šķielēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: šķielētu
Vajadzības izteiksme: jāšķielē
2.Skatīties sānis, galvenokārt pavēršot tikai acis; būt pavērstam sānis (par acīm).
2.1.pārnestā nozīmē Slepus skatīties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Grandhils pārliecinoši vada taisnajā gabalā, šķielēdams atpakaļ ar baltu aci.
- Tie paši, kas kāpņu laukumos apčurā stūrus, īpatni šķielēdami.
- Šķielēju augšup uz Matildi un spēlējot centos paturēt atmiņā viņas attēlu.
- Čarlīne, piesardzīgi šķielējot caur šķirbiņā pavērtiem plakstiem, to vēro.
- Andželika, šķielēdama uz Sētnieku, murcīja klēpī ābolu un klusēja.