šķiņķis1
šķiņķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | šķiņķis | šķiņķi |
| Ģen. | šķiņķa | šķiņķu |
| Dat. | šķiņķim | šķiņķiem |
| Akuz. | šķiņķi | šķiņķus |
| Lok. | šķiņķī | šķiņķos |
Dzīvnieka (parasti cūkas) liemeņa gurns; no šāda gurna pagatavots ēdiens.
Avoti: LLVV, KnG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ģeogrāfijā robežu tematika ir maz pētīta ( Šķiņķis, 1999).
- Pievieno izmērcēto maizi, sasmalcinātu šķiņķi, kanēli un iekuļ olu.
- Tad iemaisa sarīvētu vai gabaliņos sagrieztu sieru un gabaliņos sagrieztu šķiņķi.
- Tomēr daži pārtikas tirgotāji uzskata, ka tradicionālais šķiņķa cepetis nesadārdzināsies.
- Šķiņķi sagriež strēmelītēs, tāpat arī gurķi, papriku un sieru.