šķeista
šķeista sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | šķeista | šķeistas |
| Ģen. | šķeistas | šķeistu |
| Dat. | šķeistai | šķeistām |
| Akuz. | šķeistu | šķeistas |
| Lok. | šķeistā | šķeistās |
šķeists vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | šķeists | šķeisti |
| Ģen. | šķeista | šķeistu |
| Dat. | šķeistam | šķeistiem |
| Akuz. | šķeistu | šķeistus |
| Lok. | šķeistā | šķeistos |
1.Tievs, garš nocirsts vai nozāģēts koka stumbrs (bez zariem), arī zars.
3.apvidvārds Kustīgs, nemierīgs cilvēks (parasti pusaudzis).
Avoti: LLVV, TlV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nekā — tikai garš šķeista ar ģitāru.
- Un paņemšu arī šitā šķeistas rītasvārkus!
- Nu ar šķeistām pār pleciem gājām pa ceļu uz Raunaisi.
- Skatos, pludiņš nav redzams, bet šķeistas gals salīcis puslokā.
- Ātri saģērbos un gājām ar tēvu uz vāgūzi, kur uz bendelēm stāvēja makšķeru šķeistas.